Trešdaļa no pērn atjaunoto autoceļu virsmas ir brāķis; tagad šķembas var saslaucīt ar parastu birsti (video)


Trešdaļa no pērn atjaunoto autoceļu virsmas ir brāķis; tagad šķembas var saslaucīt ar parastu birsti (video)

Uz vairākiem autoceļiem pērn veiktā virsmas atjaunošana bijusi tika nekvalitatīva, ka tagad šķembas atdalījušās un lido uz visām pusēm. Darbu pasūtītājs – “Latvijas Valsts ceļi” – būvniekiem liks defektus labot.

Tie gan nav atsevišķi laukumi, brāķi ir posmi vairāku kilometru garumā. Virsmas atjaunošana tika veikta steigtā, lai apgūtu valdības pērn piešķirots miljonus, kas bija paredzēti ekonomikas sildīšanai.

Autoceļa P95 posmā Svēte-Zaļenieki autoceļu iespējams saslaucīt ar parastu birsti. Šķembas ar bitumena emulsiju viegli nāk nost un lido uz visām pusēm.

Virsmas atjaunošanas brāķi arī uz citiem autoceļiem, kuros kopumā iesaistīti 10 būvnieku. No pagājušajā gadā par 75 miljoniem eiro atjaunotajiem 577 kilometriem ar defektiem ir trešdaļa. Tas atklājies līdz ar atkusni. Drošības dēļ tagad uz šiem autoceļiem samazināts braukšanas ātrums.

Autoceļu virsmas atjaunošanas brāķos vainojami esot Finanšu ministrijas nosacījumi, – saka ceļu būvnieku asociācijā. Proti, piešķirtie 75 miljoni eiro bija jāizlieto līdz 31.decembrim. Nedrīkstēja ne naudu, ne darbus pārcelt uz šo gadu. Tā kā Covid-19 krīzes ekonomikas atveseļošanai nauda reāli bija pieejama vien tikai jūnijā/jūlijā, ceļu darbus veica līdz pat oktobrim. Virsmas apstrādei – nepiemērotas gaisa temperatūras. Uzklātās kārtas nespēja nostiprināties. Būvnieki jau tad zināja – taisa brāķi.

Biedrības ”Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš norāda: “Faktiski mēs nonācām pavisam dīvainā situācijā. Redzot, ka kaut kur netiks izpildītas klimatiskās prasības, kas ir ceļu specifikācijā, mēs bijām spiesti riskēt un to darbu izpildīt, lai nebūtu soda sankcijas no pasūtītāja. Bija skaidra apziņa, – ja kaut kas notiks, mēs būsim spiesti paši par savu naudu šos ceļus lāpīt.”

Un arī pasūtītājs – “Latvijas Valsts ceļi” – jau pērn apzinājās, ka par Covid-19 naudas 75 miljoniem eiro daudzviet būs defekti.

“Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis Gundars Kains pauž: “Mēs uzņēmējiem, ja drīkst teikt, ļāvām strādāt uz viņu atbildību. Nedevām viņiem konkrētu laiku, kad jāpabeidz darbi. Ļāvām viņiem meklēt tās atbilstošās dienas, lai šos darbus paveiktu. Diemžēl rezultāts ir sliktāks nekā vēlējāmies.”Savukārt Bērziņš norāda: “Arī pasūtītājs, skaidri apzinoties to situāciju kāda bija, tika nostādīts bezizejas situācijā. Ierakstīja stingrus nosacījumus, bet teica – jūs, būvnieki, ņemiet to uz savu risku, uzņematies saistības, mēs jums samaksāsim naudu, bet, ja būs kādas ziepes, labosiet! Nu, labosim šogad! Būvniekiem jāļauj izlabot to brāķi, pie kura faktiski viņi nav vainīgi. Viņus ielika slazdā, no kura nav nekādas izejas.”

Valsts gan neko nezaudējot. Trīs gadu garantijas periodā paši būvnieki defektus labo par saviem līdzekļiem.

”Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis Gundars Kains skaidro: “Šīs vasaras sākumu mēs kā pasūtītājs noliksim uzņēmējam šos defektētos posmus sakārtot. Apzināmies, ka sabiedrībai tas ir nepatīkami, jo tiek bojāts viņu īpašums. Mēs arī neesam sajūsmā par šo situāciju.”

Ir vairāki pieteikumi kompensēt lidojošo šķembu nodarītos bojājumus automašīnām.

“Ja mēs šos objektus pieņēmām ekspluatācijā, kas tagad izrādījušies brāķi, tad mēs uzņemamies atbildību un mēs samaksāsim par šo skādi, un vēlāk regresa ceļā piedzīsim no būvniekiem,” saka Kains.

Ja šķembas sabojā auto un nav KASKO apdrošināšanas, tad ir jāapstājas un jāsauc policija fiksēt gadījumu.

“Lai mēs noformētu dokumentus līdz galam, ir jāiziet noteikts process. Nevar vienkārši pateikt – re, izsita priekšējo stiklu. Varbūt tas nebija šajā objektā. Mums ir jāpārliecinās,” bilst Kains.

No autoceļa atdalījušās šķembas lido arī māju logos. Te gan kompensāciju nav nekādu.

“Pilns te ir. Kad nāk tāds šķēliens pret logu, tad diez ko patīkami. Nav jau mazi akmentiņi. Būs vēl kāds lielāks, un ka šķels logā iekšā…Pat, ja šķūre, nu, sniega tīrītājs pabrauc garām, tad ir tā, ka esi gultā augšpēdus. Riktīgi, riktīgi. Meita man tepat netālu dzīvo, viņa saka – mammu, man ir bail pie tevis braukt. Man draudzene brauca, un viņai mašīnai stiklu izsita. [..] Iesita caurumiņu,” stāsta Zaļenieku novada iedzīvotāja Aira.

Lai šāda situācija neatkārtotos šogad, “Latvijas Valsts ceļi” līgumus par virsmas atjaunošanas darbiem slēgs jau pavasarī, lai būtu pārliecība – ir tehnoloģijām atbilstošās gaisa temperatūras, laikapstākļi.

Avots: skaties.lv

Izsaki savas domas...

avatar
Citi šobrīd lasa: