Seko mums

Latvijā

Satiksmes intensitāte uz valsts ceļiem sasniegusi visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma valsts galvenoautoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.  Līdz ar to pērn sasniegti visaugstākie rādītāji pēdējo desmit gadu laikā, liecina VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) sniegtā informācija.

LVC informē, ka 2011.gadā satiksmes intensitāte bija 4644 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Augstāka intensitāte nekā pērn bija vien 2007.gadā, kad intensitāte bija 6830 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.

Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) – 12 222 transporta vienības un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Par 16% pērn pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019.gadā bija 3249 autotransporta vienības.

Pagājušajā gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers-Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka-Ogre (P5).

Līdz ar pieaugošo satiksmes intensitāti uz valsts autoceļiem aktuālāks kļūst jautājums par autoceļu tīkla attīstību. Vistuvāk realizācijai ir Ķekavas apvedceļa izbūve, kas tiks realizēta publiskās un privātās partnerības projekta veidā. Šogad plānots pabeigt partnerības iepirkumu un uzsākt projektēšanu.

Bauskas šosejas (A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī un satiksmes intensitāte konkrētajā Pierīgas posmā sasniedz pat 17 000 transporta vienību diennaktī. Bauskas šoseja turklāt ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Avots: lvceli.lv
avatar

Jaunākais

To Top