Rīgas dome vēlreiz ķeras pie pagaidu velojoslām Rīgā


Rīgas dome vēlreiz ķeras pie pagaidu velojoslām Rīgā

Gadu pēc pandēmijas sākuma Rīgā tomēr taps pagaidu jeb tā saucamās Covid-19 laika velojoslas. Satiksmes departaments pērnvasar lauza līgumu ar velojoslu projektētājiem, pārmetot neiekļaušanos līguma termiņā, un tagad par pusmiljonu eiro nolēmis velojoslas plānot un uz asfalta krāsot pats saviem spēkiem. Projektētājus gan izbrīna šāda dubulta resursu tērēšana, jo pērn tikuši izstrādāti jau faktiski gatavi risinājumi.

Lai iedzīvotājiem, kuri spēj un vēlas braukt ar velosipēdu, dotu iespēju vieglāk nokļūt centrā un pandēmijas laikā izvairīties no sabiedriskā transporta, pērn pavasarī vairākās pasaules pilsētās tika strauji izveidotas jaunas pagaidu velojoslas. Rīga izvēlējās citu pieeju – izsludināja nopietnu projektēšanas iepirkumu.

“Galvenais risks, ja mēs ņemsim, piemēram, Berlīnes pieredzi, kura ļoti ātri uztaisīja tādas velojoslas – pēc tam šis risinājums tika apstrīdēts tiesā.

Viņi vienkārši ar vadstatņiem atdalīja, un, cik man zināms, pirmo instanci Berlīnes pašvaldība ir zaudējusi. Kur ir problēma? Mēs esam atbildīgi par satiksmes organizāciju. Ja mūsu cilvēki kaut ko nepareizi izdarīs, viņi būs atbildīgi. Tāpēc šeit ir jāizvērtē no visām pusēm. Pirmajā Covid-19 laikā bija ideja – ātri, ātri, pa nedēļu, paņemiet vadstatņus, lai tikai velobraucēji brauktu. Tāpēc arī mēs to nesaskaņojām,” stāstīja Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Tāpēc pašvaldība maija beigās izsludināja iepirkumu, kurā saspringtā termiņā – 10 dienās – projektētājiem bija jāiesniedz konkrēti risinājumi pieciem pagaidu velojoslu virzieniem – starp centru un Ķengaragu, Purvciemu, Sarkandaugavu, Ziepniekkalnu un Mārupi. Taču, kā Latvijas Radio pērn jau ziņoja, šī iecere atdūrās pret ilgu saskaņošanas procesu, un departaments nolēma lauzt līgumu ar projektētājiem par neiekļaušanos termiņā. Pēc Reinbaha teiktā, sadarbību ar projektētājiem “IE.LA inženieri” šogad neturpinās.

“Šogad mums ir drusku cita pieeja: mūsu pašu departamenta darbinieki piestrādā pie satiksmes organizācijas shēmām un mēģina izstrādāt šīs shēmas tādā veidā, protams, saskaņojot tās ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD). Pasūtīsim arī CSDD auditu, lai viss būtu droši,” viņš norādīja.

Atšķirībā no pērnā pavasara, tagad esot gana laika šos risinājumus saskaņot, taču tie nebūšot tik fundamentāli kā projektētāju iecerētie.

“Šeit mēs [darbosimies] tikai un vienīgi ar ceļu horizontālo apzīmējumu – faktiski to, ko mēs darām ikdienā, pārorganizējot satiksmi. Piemēram, kaut kur uzzīmējot jaunu sabiedriskā transporta joslu vai kaut ko citu. Mēs mēģināsim pielāgoties esošajai infrastruktūrai, vienkārši dodot vietu šodien tik populāram veidam [kā velobraukšana], ņemot vērā, ka labvēlīgu laikapstākļu dēļ sezona ir paplašinājusies un to var izmantot. Kāpēc gan ne?

Mēs mēģināsim pārstrādāt visu to satiksmes organizāciju faktiski vienīgi ar krāsu,”

stāstīja Satiksmes departamenta direktors.

Tā kā ielas paplašinātas netiks, tad autobraucējiem vietas paliks mazāk. Sabiedriskā transporta kustību pagaidu velojoslas gan neietekmēšot. Dažviet tās tikšot veidotas kā “kaimiņu” joslas, kur sabiedriskā transporta josla “atdalīs” velosatiksmi no privāto auto plūsmas.

“Man liekas neloģiski, ka ir materiāli gatavi jau tādām nopietnām velojoslām, bet cilvēkiem būtu jātērē resursi, izpētot situāciju un lemjot pašiem no jauna par visiem risinājumiem,

kas jau pēc būtības tika izdiskutēti ar entajām piezīmēm, un nonākts pie gala rezultāta,” par Satiksmes departamenta jaunajiem plāniem izteicās projektētājs Viesturs Laurs no uzņēmuma “IE.LA inženieri”. Viņš ar kolēģiem projektēja un skaņoja pagaidu velojoslas, taču beigās samaksu nesaņēma.

Laurs arī atzīmēja, ka Satiksmes departaments jau pēc līguma laušanas tomēr uzzīmēja velojoslas uz projektētāju iecerē iekļautā Zemitāna pārvada, izmantojot risinājumus, kādus projektētājiem pirms tam kategoriski aizliedza.

“Satiksmes departaments būtu varējis veicināt, lai saskaņošanas process būtu veiklāks un ātrāks.

Mēs katrā ziņā nejutām no departamenta puses, ka būtu tik liela ieinteresētība atrast šo risinājumu. Mums, piemēram, kategoriski neatļāva izlikt vertikālos elementus uz velojoslām, kurus mēs pēc tam redzējām, ka vasarā ļoti efektīvi uzstādīja Lāčplēša ielā un uz Zemitāna tilta. Acīmredzot, nianses mainās un var tomēr saskaņot risinājumus,” norādīja Laurs.

Pagaidu velojoslām Rīgas domes Satiksmes departaments šogad plāno tērēt pusmiljonu eiro, ar centru savienojot Iļģuciemu, Sarkandaugavu, Purvciemu, Ķengaragu un atsevišķus posmus vēl vairākās vietās.

“Patiesībā tas, kas šajā gadā tiek plānots, ir jau tas, ko pagājušajā pavasarī mēs kā aktīvisti un pilsētplānotāji, sanākot kopā hakatonā, radījām kā idejas,” komentēja arhitekts Oto Ozols no apvienības “Pilsēta cilvēkiem”. Viņaprāt, pašvaldības gatavība beidzot ieviest tik daudz jaunu velojoslu tikai par pusmiljonu eiro apliecina, ka iepriekš to kavējis nevis naudas, bet gribēšanas trūkums.

“Viss ir atkarīgs no tā, vai kāds pieskatīs departamentu un pieprasīs konkrētus termiņus un grafiku, kādā viņi šos risinājumus plāno ieviest dzīvē. Ja tas aizies pašplūsmā, nekas nenotiks. Jo, kā mēs redzam, velosatiksmes attīstība ir atstāta tādā pabērna lomā. Ja aktīvisti un politiķi nespiež, tad arī nekas nenotiek,” secināja Ozols.

Termiņu, kad jaunās pagaidu velojoslas varētu parādīties dabā, Satiksmes departamenta direktors vēl nenosauc. Marķējuma uzklāšanai laikapstākļi varētu būt piemēroti no aprīļa beigām, un pašlaik cerības tiek liktas uz vasaras sākumu.

Avots: lsm.lv

Izsaki savas domas...

avatar
Citi šobrīd lasa: