Seko mums

Aktuāli

Pieprasa “Latvijas Valsts ceļiem” pārveidot bīstamo Jelgavas šosejas krustojumu

Šī gada sākumā 2. janvārī Jelgavas šosejas krustojumā ar ceļu, kas ved uz Branku ciemu Ozolnieku novadā notika kārtējā smagā auto avārija, ceļa nepārredzamības dēļ. Autovadītāji, gājēji un pašvaldība pieprasa “Latvijas Valsts ceļiem” sakārtot bīstamo vietu.

Gadu gaitā krustojumā notikušas daudz avāriju, tāpēc tas oficiāli ir nodēvēts par “Melno punktu”. Arī šī gada sākumā. 2. janvārī šajā krustojumā notika kārtējā smagā autoavārija – sievietes vadīts “Audi A3” automobilis sadūrās ar vīrieša vadītu kravas spēkratu “DAF”. Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka divas personas no notikuma vietas hospitalizētas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Ozolnieku novada domi informēja, ka slimnīcā nogādātas divas sievietes un abas ir smagā, bet stabilā stāvoklī un pie samaņas. Cietušās bija guvušas nopietnas traumas, tostarp gan dažādus ķermeņa ievainojumus, gan kaulu lūzumus, gan galvas traumas, informē Ozolnieku novada domē.

Melnais punkts uz Jelgavas šosejas krustojumā ar ceļu, kas ved uz Branku ciemu Ozolnieku novadā, visus biedē. Gan autovadītāji, gan gājēji un pašvadība pieprasa “Latvijas Valsts ceļiem” sakārtot bīstamo vietu, jo daudzas smagās avārijas ir reāls apliecinājums bīstamībai.

Riskantus manevrus krustojumā veic tie, kuri izbrauc uz Jelgavas šosejas no mazākajiem – Branku vai Ozolnieku – ceļiem. Kā stāsta iedzīvotāji, piemēram, rīta stundās šoferiem, kuri steidz ikdienas gaitās, ir apgrūtinoši izbraukt uz šosejas, jo arī uz tās ir gana intensīva satiksme. Uz pievadceļiem pat veidojoeties sastrēgumi, un nepacietīgākie izbrauc uz šosejas, kad jau netālu ir spēkrats, kad tuvojas pa Jelgavas lielceļu.

Kā stāsta autoskolas “Cita autoskola” pasniedzējs, instruktors:

Autovadītāji nespēj noteikt, ar kādu ātrumu brauc citas automašīnas, cik tālu ir transportlīdzeklis. To ir jāprot noteikt. Jāspēj apzināties arī savas automašīnas spējas, jauda. Jāsaprot, vai spēs izbraukt. Projektējot vajadzēja paredzēt apli. Visā Eiropā ir apļi. Ir ļoti ērti braukt, ja ir apļi. Pat ja tajos notiek avārijas, ātrums ir mazāks, smagu traumu risks daudz mazāks.

Savukārt, Ozolnieku novada pašvaldība gada sākumā izplatīja brīdinājumu par bīstamību un pieprasa VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārbūvēt krustojumu, izveidojot arī risinājumu, kas nodrošinās drošu gājēju pārvietošanos, jo, lai nokļūtu pašvaldības centrā – Ozolniekos -, gājēji šķērso šoseju.

“Ņemot vēro, ka šis krustojums ir starp melnajiem punktiem, patlaban tiek izstrādāts tehniskais risinājums. Projektētāji piedāvās, kādā veidā varētu mainīt satiksmes organizāciju. Jaunākie dati par melnajiem punktiem būs šogad, pavasarī. Pēc provizoriskajiem datiem, analizējot arī to statistiku, kas jau ir mūsu rīcībā, šķiet, ka melno punktu būs mazāk par 20 procentiem, ” skaidro Anna Kononova, VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve

Kā liecina VAS “Latvijas Valsts ceļi” informācija, Latvijā ir aptuveni 100 melno punktu, arī konkrētais krustojums ir tāds. Par melno punktu tiek uzskatīts autoceļa posms, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par melno punktu ir uzskatāms, ja šie negadījumi ir notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi no tā.

Avots: skaties.lv / Bez Tabu
avatar

Jaunākais

To Top