Seko mums

Aktuāli

Kādas izmaiņas uz Latvijas autoceļiem viesuši fotoradari?

Latvijas Republikas Ministru kabineta mājaslapā pieejama detalizēta informācija par fotoradaru ietekmi uz ceļu satiksmi kopumā. Jāsecina, ka izmaiņas ir nepārprotamas un vedina uz vēl lielāku kontroli valsts autoceļos.

Laika posmā no 2015. gada 12. februāra līdz 2018. gada 4. decembrim Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) četrās kārtās ir iegādājusies, uzstādījusi un nodevusi ekspluatācijā 100 fotoradarus, kuri ne tikai fiksē atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu, bet arī pēc pārkāpuma informācijas sistēmās pārbauda tehniskās apskates un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (turpmāk–OCTA) esamība, kā arī autoceļu lietošanas nodevas apmaksas faktu.

Analizējot norādītā laika posma ceļu satiksmes negadījumu skaita dinamiku valstī kopumā, vērojama tendence, ka, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājies negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto personu skaits, bet palielinājies negadījumu ar cietušajiem un tajos ievainoto personu skaits. Minētais netieši liecina, ka veikto pasākumu rezultātā ir samazinājies vidējais transportlīdzekļu braukšanas ātrums un līdz ar to arī ceļu satiksmes negadījumu seku smagums.

Tomēr, 2018. gadam noslēdzoties, vērojams ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo pieaugums, proti, tā laikā negadījumos gājuši bojā vairāk cilvēku nekā 2017. gadā. Statistika rāda, ka 2018. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 148 cilvēki, kas ir par 12 vairāk kā 2017. gadā.

Kā galvenie riska faktori smagiem negadījumiem joprojām saglabājas ceļu satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret satiksmes noteikumiem, transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un ceļu infrastruktūra. Nihilismu pret satiksmes noteikumu ievērošanu apliecina arī  2018. gada septembra statistika, kad vairāki no mirušiem gājējiem notriekti tumšajā diennakts laikā un nevienam nav bijis atstarotājs.

Tāpat arī norādāms, ka personāla resursu trūkuma dēļ, kas ir gana būtiska Valsts policijas (VP) problēma, policijas klātbūtne uz ceļiem nav pietiekama, lai novērstu iespējamo apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai.

Ceļa posmos, kuros šobrīd darbojas fotoradari, no 2012. gada līdz fotoradaru uzstādīšanas brīdim satiksmes negadījumos bojā gājuši 32 cilvēki. Pēc fotoradaru ieviešanas attiecīgajos ceļa posmos notikuši četri ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 4 cilvēki. Atsevišķos “melnajos punktos”, kuros uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar cietušajiem.

 Līdz ar fotoradaru ieviešanu būtisks bojāgājušo skaita samazinājums vērojams tieši Vidzemes reģionā. Kopš fotoradaru ieviešanas Vidzemes reģionā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ik gadu pakāpeniski samazinās, un 2018. gadam noslēdzoties bojāgājušo skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājies par pusi. Pārējos reģionos bojāgājušo skaita samazinājums nav tik ievērojams – Rīgas reģionā 20 %, Kurzemes reģionā 19 % un Latgales reģionā 15 %. Savukārt, Zemgales reģionā  pēc fotoradaru ieviešanas sākotnēji bija vērojama pozitīva tendence, proti,  bojāgājušo skaits pakāpeniski samazinājās, taču 2018. gadā atkal pieauga.

Jāatzīmē, ka fotoradaru ieviešana nav vienīgais faktors, kas pozitīvi ietekmē satiksmes drošības stāvokļa izmaiņas. 2015. gada 2. jūlijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149. pantā, kuri paredz augstākas soda sankcijas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

avatar

Jaunākais

To Top