Jau šogad plānots uzsākt Ķekavas apvedceļa izbūvi


Jau šogad plānots uzsākt Ķekavas apvedceļa izbūvi

Šodien Rīgā noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa (angl. Design, Build, Finance and Maintain Model (DBFM)). Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija EUR 265 729 046,65 (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs EUR 12 528 513 (12,53 milj) (bez PVN).

“Ķekavas apvedceļa izbūve būs pirmais nozīmīgais publiskās un privātās partnerības projekts Latvijā, bet noteikti ne pēdējais. Šis projekts ir īpaši svarīgs​, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt mūsdienīgu ātrgaitas valsts autoceļu tīklu Latvijā, kā tas ir paredzēts mūsu valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam. Jaunais apvedceļš ne tikai uzlabos savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām un saīsinās brauciena laiku starp tuvumā esošajām pašvaldībām, bet arī novirzīs satiksmi ap blīvi apdzīvotām vietām un palielinās ceļu satiksmes drošību,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Līgumu parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupa, VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un valdes loceklis Gundars Kains, un akciju sabiedrības Kekava ABT valdes locekļi – Armands Sviķis un Juris Frīdmanis. Parakstīšanā piedalījās arī AS Kekava ABT valdes priekšsēdētājs, TIIC partneris Hugo Espinheira Silveira, kā arī Nordic Investment bank (NIB) prezidents Andrē Kūsveks un Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārstāve Marina IsmailaPubliskais partneris šajā projektā ir valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Līguma parakstīšana šodien sākās plkst. 9.30 un ilga līdz plkst. 17.30. Tās gaitā tika parakstīts partnerības līgums un 14 pielikumi tam. Šodien arī tika fiksētas likmes starptautiskajos finanšu tirgos, atbilstoši kurām tika precizētas un apstiprinātas līgumā projekta izmaksas.

“Šodien parakstītais PPP līgums ir LVC komandas piecu gadu intensīva darba rezultāts. Pirmais Baltijā PPP projekts ceļu būvniecībā pēc DBFM modeļa tiks īstenots Latvijā, piesaistot finansējumu no Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas. Esmu pateicīgs par milzīgu darbu visai komandai, kas strādāja pie projekta, šī ir unikāla pieredze, un tas palīdzēs mums nākotnē realizēt arī citus projektus, izmantojot PPP modeli. Šodien sākas projekta jauns posms – Ķekavas apvedceļa projektēšana un būvniecība. Projektēšana jau notiek un jau šī gada beigās plānots uzsākt būvdarbus. Tā ir laba ziņa gandrīz 30 tūkstošiem autovadītāju, kas ikdienā šķērso šo ceļa posmu. Apvedceļš arī uzlabos savienojamību Bauskas virzienā, atslogojot no tranzīta satiksmes Ķekavu,” norāda LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Par projekta atskaites punktu var uzskatīt 2016. gada 10. martu, kad Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 172 “Par valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu”. Tomēr projekta priekšdarbi tika aizsākti vēl pirms vairākiem gadiem, piemēram, gatavojot projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus 2015. gadā. Savukārt pērn 11. augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, tādējādi piešķirot nepieciešamo finansējumu.

Šā gada 8. jūlijā arī tika saņemts atkārtots EUROSTAT viedoklis, kas apliecina, ka PPP līgums atbilst ārpusbilances uzskaitei no Latvijas Republikas valsts kopējo saistību viedokļa saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu[1] (EKS 2010).

“Publiskā un privātā partnerība daudzviet Eiropā tiek izmantota lielu infrastruktūras projektu īstenošanai. Tagad arī Latvija pievienojas šo valstu pulkam, pierādot, ka spēj paveikt komplicētus projektus ar privātā kapitāla piesaisti. Esam uzticams partneris investoriem. Ķekavas apvedceļš dos pienesumu tautsaimniecībai, jo padarīs raitākus kravu pārvadājumus, samazināsies laiks, kas cilvēkiem jāpavada ceļā, uzlabosies mobilitāte un Rīgas sasniedzamība,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības jautājumos Valdis Dombrovskis saka: “Gandarījums par to, ka Investīciju plāns Eiropai sniedz finansiālu garantiju EIB, lai atbalstītu Ķekavas apvedceļa būvniecību, kas būs pirmā liela mēroga publiskā un privātā partnerība Baltijā. Tā nodrošinās efektīvu autotransporta savienojumu starp Rīgu un Lietuvas robežu. Šis ieguldījums stiprinās gan Latvijas, gan Eiropas transporta tīklu, tādējādi veicinot ekonomisko un teritoriālo kohēziju ES.”

Publiskās privātās partnerības iepirkums tika uzsākts 2018. gada decembrī, procedūra ietvēra kvalifikācijas un atlases kārtu. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, t.i., iesniegt sākotnējo tehnisko un finanšu piedāvājumu. Sākotnējo piedāvājumu iesniedza divi pretendenti, kuri arī tika uzaicināti piedalīties sarunās ar pasūtītāju, lai pilnveidotu piedāvājumu, vienlaikus uzturot spēkā tā atbilstību Iepirkuma atlases nolikuma prasībām. Pēc sarunām pretendenti sagatavoja labākos un galīgos piedāvājumus.

Kritērijs ar lielāko īpatsvaru, pēc kura tika vērtēti iesniegtie piedāvājumi, bija cena. Tas veidoja 80% no novērtējuma īpatsvara, savukārt 20% veidoja atbilstība dažādiem papildu kritērijiem, piemēram, būvdarbu veikšanas ilgums, satiksmes organizēšana būvdarbu laikā, ikdienas uzturēšanas darbu organizēšana, kvalitātes un risku vadība un citi.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza savus labākos un galīgos piedāvājumus, Kekava ABT izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC 2 (SCA) SICAR, ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē. Kā dažus no piemēriem var minēt Spānijā īstenoto ātrgaitas autoceļu starp Gerediagas un Elorrio pilsētām Spānijas ziemeļos (īstenots pēc tā paša modeļa kā Ķekavas apvedceļš), autoceļa A150 Ecalles–Alix–Barentina  posmu Francijas ziemeļos un citus. Pa 10% no ieguldījumiem personu apvienībā ir AS A.C.B. un SIA Binders.

Manuels Karī (Manuel Cary), TIIC vadošais partneris, norāda: “Kā Eiropas mēroga infrastruktūras un sociālo projektu investori, mēs esam izveidojuši būtisku pieredzes portfeli, kas ietver virkni ceļu būves projektu Īrijā, Francijā, Polijā, Spānijā un Portugālē, kā arī inovāciju centru netālu no Parīzes, pilsētas tramvaju pakalpojumu Spānijā un automašīnu stāvvietu risinājumus Spānijā un Itālijā. Mēs esam priecīgi, ka varam ar Latvijas projektu papildināt privātās publiskās partnerības iniciatīvu piemērus, kas ļauj valdībām izmantot privātā sektora ieguldījuma ieguvumus patiesi sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanā. Mēs redzam Latviju un citas Baltijas valstis kā straujas izaugsmes reģionu, un mūsu mērķis ir Latvijā likt lietā ne tikai mūsu darbības un finanšu zināšanas, bet arī mūsu pieeju un labāko praksi vides ilgtspējas, sociālajos un pārvaldības jautājumos.”

Armands SviķisACB Grupas operatīvais vadītājs un AS Kekava ABT valdes loceklis uzsver: “Šī PPP projekta izstrāde veido unikālu, pirmreizēju pieredzi Latvijas būvniecības nozarei, apvienojot augstākā līmeņa kompetences projektēšanā, būvniecībā, uzturēšanā, finanšu un projekta vadībā. Jāatzīmē arī, ka PPP projekts radīs ievērojamu skaitu jaunu darbavietu gan tieši, būvniecības un ceļa uzturēšanas laikā, gan netieši, ņemot vērā infrastruktūras projektu nozīmi tautsaimniecībā. Būtiski, ka šis projekts paver mums arī iespējas eksportēt PPP projektu īstenošanas pieredzi citās valstīs. Bijām uzņēmušies risku un jau pirms laika uzsākām projektēšanas darbus, tāpēc savlaicīgi, jau šogad varēsim uzsākt būvdarbus un 2023.gadā griezt lentu, atklājot jaunu ceļa posmu.”

Juris FrīdmanisSIA Binders valdes loceklis, atzīmē: “Var droši teikt, ka šis būs objekts, kas ļaus Latvijas transporta infrastruktūras būvniecības nozari pacelt jaunā kvalitātes līmenī. Mūsu veidotais konsorcijs būs atbildīgs par šī objekta veiksmīgu ekspluatāciju turpmākos 23 gadus, tāpēc objekta projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai jāpieiet ar vislielāko atbildību. Pirmo reizi Latvijas vēsturē izmantosim mūsdienīgāko ceļu kvalitātes uzraudzības sistēmu, kas tiešsaistes režīmā kontrolēs gan laikapstākļus, gan ceļa seguma kvalitāti, gan transporta plūsmu un citas būtiskas lietas, rūpējoties par ceļa lietotāju komfortu. Ticu, ka šis projekts būs labs piemērs privātajai un publiskajai partnerībai arī citiem turpmākiem projektiem, kuros visas puses apliecinās savu profesionalitāti un spēju sadarboties kopēja sabiedrības labuma vārdā.”

Līguma parakstīšanas procedūra aizņēma divas dienas. 15. jūlijā tika parakstīts finansēšanas līgums starp projekta finansētājiem – Eiropas Investīciju banku (EIB), Ziemeļu Investīciju banku (NIB) un privāto partneri akciju sabiedrību Kekava ABT. Savukārt 16. jūlijā tika parakstīts PPP līgums ar 14 pielikumiem, kā arī informācijas apmaiņas līgums. Abās dienās līgumu parakstīšanā tika iesaistīti vairāk nekā 20 speciālisti.

EIB viceprezidents Tomass Estross (Thomas Östros)komentē: “Šis projekts ir ļoti svarīgs ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem. Ceļu satiksmes drošībai un ekonomiskajam progresam vienmēr vajadzētu iet roku rokā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc banka atbalsta šādu attīstību. Fakts, ka šis ir pirmais šāda mēroga PPP projekts Baltijā, paver ceļu līdzīgiem projektiem nākotnē.”

“Minētais ceļš E67 ir svarīgs starptautisks koridors un stratēģiski nozīmīgs ceļš, jo īpaši mūsu Baltijas valstīm. Ķekavas apvedceļa projekts ir pirmais lielais PPP projekts Latvijā, un tādējādi tas var kalpot par stimulu citiem lielākiem infrastruktūras projektiem reģionā,” norāda Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks.

Kā juridiskais un finanšu konsultants privātās un publiskās partnerības projekta „E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai tika atklātā konkursa rezultātā tika piesaistīts SIA Deloitte Latviapiesaistot arī konsultantus no Deloitte Financial Advisory (Dānija), Deloitte CVBA (Beļģija), kā arī Laga CVBA (Beļģija) un zvērinātu advokātu biroju LarkLaw partneris (https://lvceli.lv/aktualitates/kekavas-apvedcela-ppp-projekta-konsultants-bus-sia-deloitte-latvia/).

Andris LiepiņšDeloitte Latvia direktors un PPP projekta Ķekavas apvedceļš starptautiskās konsultantu komandas vadītājs: “Deloitte kā vadošais konsultants šī projekta ieviesējam ir patiesi gandarīts par kopā paveikto. Esmu pārliecināts, ka šī neatsveramā pieredze, kuru guvusi visas projektā iesaistītās puses un institūcijas, kalpos par pamatu citiem infrastruktūras projektiem Latvijā. Savukārt, spēja un uzdrīkstēšanās īstenot šāda mēroga projektu, kā arī rezultāts, būs atspēriena punkts infrastruktūras projektu īstenošanai reģionā.”

“Ciešā komandas darbā esam radījuši ko pirmreizēju – pirmo ceļu infrastruktūras PPP projektu Latvijā. Tas atbilst vienam no lielākajiem šī projekta izaicinājumiem – ārpusbilances uzskaites prasībām. Plecu pie pleca ar LVC un Deloitte, esam spējuši strukturēt PPP projektu atbilstoši nepilnam simtam noteikumu par risku pārnesi. Turklāt iecerētos finanšu un tehniskos risinājumus esam iedzīvinājuši PPP līgumā, kāds līdz šim Latvijā vēl nav tapis. Šo gadu laikā esam mācījušies paši un dalījušies pieredzē gan Latvijā, gan plašāk Baltijā. Esam devuši piepildījumu sev būtiskai vērtībai – dot pienesumu un radīt auglīgu vietu turpmākai valsts izaugsmei,” tā Dace Cīrule, ZAB LarkLaw partneris.

Avots: lvceli.lv
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Citi šobrīd lasa: