Seko mums

Dažādi

Iekšlietu ministrijai pietrūkst līdzekļi fotoradaru uzturēšanai

Rudenī Iekšlietu un Satiksmes ministriju vadība negaidīti konstatēja, ka stacionāro foto radaru uzturēšanai trūkst naudas. Ministrs Linkaits uzdeva veikt auditu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai pārbaudītu, kur paliek  iekasētais finansējums.

Pirms četriem gadiem uzvarētāja kompānijas “RECK” piedāvājums bija vairāk nekā divas reizes dārgāks par  konkurentiem. Toreiz CSDD skaidroja, ka sadārdzinājums esot saprotamā līmenī un jaunie radari būs kvalitatīvāki par iepriekšējiem.  Tagad direkcija atzīst, ka radaru apkalpošana tomēr ir dārga. Savukārt pārbaudēs secinātais ir visai pārsteidzošs: neesot pamata sūdzēties par lielajā izmaksām, jo bijis atklāts konkurss. Pēc četriem mēnešiem līgums ar “RECK”  beidzas un CSDD un policijai jādomā, ko darīt tālāk.

Stacionārie foto radari  ātruma pārkāpējus uz Latvijas ceļiem ķer jau piecus gadus. Šajā laikā fiksēts miljons pārkāpumu, soda naudās saņemti 30 miljoni eiro. Valsts budžetam radaru saimniecība līdz šim izmaksājusi 10 miljonus eiro. Radaru mērķis vismaz daļēji ir sasniegts. Posmos, kur radari uzstādīti, būtiski samazinājies ceļus satiksmes negadījumu skaits.

Radaru uzstādīšana un apsaimniekošana ir uzticēta Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Iekārtas iepirktas pa porcijām. 2015. gadā iepirktas pirmās 16 iekārtas, savukārt 2018. gadā iepirktas un uzstādītas 40 iekārtas. Policija direkcijai maksā 30 līdz 50 eiro par vienu radara darbības stundu. Policija naudu saņem no valsts budžeta pēc 2014. gadā pieņemta finansēšanas plāna. Rudenī atklājās, ka plānā ir robi.

Tā kā valdība naudu radariem nedod, iestrēguši plāni par papildu 50 radaru un tikpat mulāžu pirkšanu.  Nav naudas arī vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanai, lai gan 200 tūkstošus izmaksājušo pilotprojektu uz Tīnūžu Kokneses šosejas eksperti atzīst par veiksmīgu.

Naudas ”izsišanai” šim projektam traucē arī tas, ka sodos iekasētās summas atpaliek no prognozēm. 2017.gadā valdība plānoja, ka 2019.gadā iekasēto naudas sodu summa sasniegs 15 miljonus eiro. Prognoze nav piepildījusies. Pērn sodos valsts kasē ieskaitīti  9,7 miljoni eiro.

Lai gan politiķi izvairās saistīt radaru sistēmas attīstību ar iekasētajiem sodu miljoniem, tomēr budžeta veidošanā tam ir nozīme, vai miljonus dos satiksmes drošības uzlabošanai vai, piemēram, mediķu algām.

Lai gan Igaunijā izmanto daudz dārgākos lāzera radarus, desmit gadu laikā to iegādei iztērēti uz pusi mazāk nekā pie mums 5 miljoni eiro. Uzturēšana izmaksā ap 300 tūkstošiem gadā.

Avots: skaties.lv/Nekā Personīga

Izsaki savas domas...

avatar

Jaunākais

Seko mums

To Top