Cik ilgi vēl būs atļauts izmantot transportlīdzekļus ar dīzeļdzinējiem?


Cik ilgi vēl būs atļauts izmantot transportlīdzekļus ar dīzeļdzinējiem?

Visa transporta nozare apzinās neatliekamo nepieciešamību pēc dekarbonizācijas. Tomēr nav skaidrs, ko tas nozīmē dīzeļdegvielai, atjaunojamajai dīzeļdegvielai un iekšdedzes dzinējiem. Vai to dienas ir skaitītas? Mums jau ir visas nepieciešamās tehnoloģijas, lai dekarbonizētu transportu, tomēr joprojām aktīvi tiek spriests par to, kura būs galvenā mūsu transporta nākotnes tehnoloģija. Neste eksperti ir apkopojuši atbildes uz 7 sarežģītiem jautājumiem par dīzeļdegvielu, biodegvielu un iekšdedzes dzinējiem.

“Dīzeļgeitas” ietekmē dažas pilsētas ieviesa aizliegumu dīzeļdegvielas automašīnām. Cik ilgi vēl būs atļauts izmantot transportlīdzekļus ar dīzeļdzinējiem?

Kaut gan likumdošanas iniciatīvas visā pasaulē liek domāt, ka ar akumulatoru un citu risinājumu darbinātas automašīnas samazinās iekšdedzes dzinēju tirgus daļu, likumos tiek radītas arī iespējas ražotājiem, kas paliek uzticīgi iekšdedzes dzinējiem. Kopš tā saucamās “Dīzeļgeitas” 2015. gadā arvien biežāk ir dzirdamas sarunas par dīzeļdegvielas aizliegšanu. Emisiju pārbaužu skandāls aptraipīja ar dīzeļdzinēju darbinātu transportlīdzekļu reputāciju, un dažas Eiropas pilsētas ir ieviesušas dīzeļdegvielas aizliegumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti. Lietot vārdu “aizliegums” gan nebūtu īsti pareizi, jo noteikumi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst jaunākajiem izpūtēja emisiju standartiem. Aizliegumu mērķis ir atteikties no vecākām, visvairāk piesārņojošām automašīnām, nevis tieši no dīzeļdzinēju transportlīdzekļiem. Pēdējā laikā dažās valstīs ir raisījušās diskusijas par pilnīgu iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu aizliegumu, lai samazinātu CO2 emisijas. Tomēr paredzams, ka šādi valsts mēroga iekšdedzes dzinēju aizliegumi vispirms attiektos tikai uz mazas un vidējas noslodzes transportlīdzekļiem, tāpēc tam nevajadzētu apdraudēt ieguldījumus ar dīzeļdegvielu darbināmos lielas noslodzes transportlīdzekļos — jo īpaši ņemot vērā faktu, ka pieaugošā atjaunojamās dīzeļdegvielas pieejamība ļauj tiem kļūt ilgtspējīgākiem. Vēl nav skaidrs, kā plaši valsts mēroga aizliegumi attiecībā uz jaunām automašīnām ar dīzeļdzinējiem ietekmēs atjaunojamo dīzeļdegvielu. Tomēr, kā norāda, piemēram, Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra (IRENA), biodegvielai ir nozīmīga loma, ja vēlamies pietiekami ātri dekarbonizēt transportu, lai sasniegtu Parīzes klimata nolīgumā noteiktos emisiju samazināšanas mērķus, tāpēc ir pamatoti apgalvot, ka biodegvielai nedrīkstētu piemērot nekādus aizliegumus.

Ņemot vērā jaunākās transporta tehnoloģijas, vai iekšdedzes dzinēju dienas ir skaitītas?

Valda vispārēja vienprātība, ka iekšdedzes tehnoloģija pagaidām nav sasniegusi pilnu potenciālu gan efektivitātes, gan zemu oglekļa emisiju ziņā. Attiecībā uz lokāliem gaisa piesārņotājiem pētījumi rāda, ka jaunākie iekšdedzes dzinēji spēj sasniegt tik zemu piesārņojuma līmeni, ka to pat ir grūti izmērīt, un lielāko daļu cieto daļiņu emisiju faktiski rada bremzes un riepas, nevis izpūtēja gāzes, kā varētu šķist. Iekšdedzes dzinējs joprojām ir izmantojams, un to var padarīt vēl labāku. Tas var pastāvēt līdzās citiem risinājumiem. Tā kā iekšdedzes dzinējam vēl ir potenciāls attīstīties, arvien vairāk tiek domāts par pāreju no vispārīga aizlieguma uz ilgtspējīgāku degvielas izmantošanu. Svarīgi ir saprast, kā emisiju samazināšanai degvielu maisījumam varētu pievienot arvien vairāk biodegvielas, piemēram, atjaunojamo dīzeļdegvielu. Vēl viens svarīgs, uz nākotni orientēts aspekts, kuram vajadzētu motivēt likumdevējus un autoražotājus neatteikties no iekšdedzes dzinējiem, ir tā sauktais “Power-to-x”. Tā ir progresīva tehnoloģija, kas ļauj saražot sintētiskas nulles emisijas degvielas, izmantojot tikai atjaunojamo enerģiju un CO2. Kaut gan šī tehnoloģija ir dārga un šobrīd vēl bērna autiņos, citas nozares varētu veicināt pieprasījumu pēc tās izmantošanas, piemēram, aviācijas nozare, kura vēlas būtiski samazināt savu oglekļa pēdu un izmaksas, jo īpaši koronavīrusa pandēmijas kontekstā.

Pilsētās mainīsies sabiedriskā transporta izmantošana, lai nodrošinātu drošību un ilgtspējību

2021. gadā galvenā uzmanība tiks pievērsta pilsētu rīcībai apstākļos, kad vakcinācija tikai nesen ir sākusies, un arvien vairāk cilvēki izvēlas doties savās ikdienas gaitās ar personīgo autotransportu, lai tādējādi mazinātu risku inficēties ar Covid-19. Ko pašvaldības darīs, lai šis aspekts nemazinātu gaisa kvalitātes uzlabojumus? Pēdējā gada notikumi ir likuši mums pārvērtēt sabiedriskā transporta izmantošanu pilsētās. Tie, kuriem absolūti nepieciešams uzturēties pilsētā, biežāk izmanto automašīnas. Savukārt autobusi, tramvaji un vilcieni tiek uzskatīti par salīdzinoši nedrošu pārvietošanās līdzekli. Kaut gan braukšana automašīnā šķiet drošāka, to īpatsvara pieaugums var ietekmēt kopējo gaisa kvalitāti it īpaši lielpilsētās. Īstermiņā būtiska ietekme būs plašākai elektrodivriteņu un velosipēdu izmantošanai. Tomēr velosipēdus nevar īsti uzskatīt par universālu vietējās mobilitātes risinājumu. 2021. gadā plašāks atbalsts būs jāsniedz sabiedriskā transporta nozarei. Valdībām, kuras patiešām vēlas risināt klimata pārmaiņas, noteikti būs jāatbalsta sabiedriskā transporta nozares attīstība, tajā arvien vairāk ietverot ilgtspējīgus risinājumus. Būtiska nozīme būs pieejamajam budžetam – publiskie līdzekļi arī turpmāk būs jānovirza šīs nozares atbalstam, jo tieši tas nākotnē ļaus cilvēkiem pārvietoties, radot zemākas oglekļa emisijas.

Būtiski ieguldījumi pētniecībā sagatavos fosilās degvielas norietam

Līdz ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 26. sesiju jeb COP26, paredzams, ka šogad būtiski pieaugs ar transporta nozari saistītu pētījumu skaits. Būs nepieciešami vērā ņemami ieguldījumi, lai izveidotu pamatus pārējai prom no fosilās degvielas. Tas nozīmē uzlādes staciju tīklu pieaugumu, elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru tehnoloģijas — nav runa par pētījumiem agrīnā stāvoklī, bet gan par tādiem, kas jau ievieš reālus produktus tirgū. Transporta nozares dekarbonizācijas jomā izmaiņām jābūt visaptverošām. Daudzas attīstītās valstis jau ir sasniegušas “ceļošanas maksimumu”. Nākotnē būs vērojams pakāpenisks pieprasījuma samazinājums pēc pasažieru un kravu pārvadājumiem, tāpēc izmaiņas transporta efektivitātē ļaus samazināt emisijas. Tomēr attīstības valstīs tas tā var nebūt, un jādara viss iespējamais, lai tam pietuvotos. Kas attiecas uz aviācijas tirgu, Covid-19 pandēmija to ir faktiski apstādinājusi. Kaut gan mazāk lidmašīnu debesīs nozīmē arī mazāk emisiju, izdzīvojušajām aviosabiedrībām būs jāatrod veids, kā padarīt savu darbību videi draudzīgāk un ilgtspējīgāku. Piemēram, aviācijā atjaunojamās aviācijas degvielas izmantošana ir krietni iespējamāka nekā elektrifikācija.

Avots: neste.lv

8
Izsaki savas domas...

avatar
7
1
0
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
8
UldisPar dīzelilosisDomaJohans
Newest Oldest Most Voted
Viunis
Guest
Viunis

Jā…Latvānija tiešām ir gatava spert šādu soli! Ko tik dzērumā neizdomāsi! Atrāvušies no realitātes….

Forcemajeure
Guest
Forcemajeure

Varetu to visu latviski uzraxtit? Murgs kaukads

34
Guest
34

Interesanti tad jau RAILLBALTIC PROJEKTS ir bezjēdzigs ņemot vēra ka lielakoties vicieni ir uz DD ceļa remonti nebus un pat šie retie ceļi kurus grūti par tadiem nosaukt pazudīs jo visai tehnikai vajag Dd

Johans
Guest
Johans

Ja vēlaties glābt planētu, tad stop visai rūpniecībai. Atgriežamies pie zirgiem. Bet, tagad, kad daudziem,, vecā mašīna ir vienīgā sasaiste ar pilsētu un veikalu, jūs, lizdami uz vēdera, Eiropas un Amerikas priekšā, tagad aizliegsiey dīzeļa auto? Tas ir klajsh diktatora pirksts. Jaunus auto reti, kurš var nopirkt. Bet. Ja jūs ejat uz to, tad jums par tautu nospļauties! Izdabajat tikai bagāto interesēm! Šādi turpinot, jūs varat nonākt pie lielā konflikta. Tauta vairs nebūs ar mieru ar spaidiem un sacēlies. Būs pilsoņu karsj

Doma
Guest
Doma

Diemžēl, Latvijas varas gaiteņos iesēdušajiem ir kāda problēma! Tie cenšas jebkuru, sev izdevīgu ES, EK ieteikumu vai domu nekavējoties pārvērst par likumu LV teritorijā! Tai pašā laikā ir jomas, kurās nevēlas izpildīt Eiropas prasības un maksā soda naudas!
Par tēmu:
1) nevaru iedomāties, ka kāds vēl n-gadus varētu aizliegt pārvietoties ar 2020.g.nogales dīzeļa auto;
2) vai kāds ir sapratis, kā tiks utilizēti elektriskie auto un/vai to sastāvdaļas, kad to īpatsvars sasniegs vērā ņemamu daudzumu?;
3) neticu, ka elektrība ar vadu uzlādi un akumulatorisku uzkrāšanu būs pareizais virziens. Manuprāt, tas ir tikai starpsolis, šī brīža apmātība! Tas ir nepraktiski, dārgi un nepavisam nav “zaļi”!

losis
Guest
losis

Tikmēr Īlons Masks laiž kosmosā 1raķeti pēc otras ,tās visas izdod co2 kā puspasaule gada laikā,bagāts dara kā grib nabagi savelk jostas

Par dīzeli
Guest
Par dīzeli

Vai kāds ir painteresējies pie elektro transporta vadītājiem, kas strādā gadiem dien dienā. Kāda ir viņu veselūlība budams elektro magnetiskajā laukā.Un elekto mobīļos ir tieši tas pats. Tad tie kas izdomāja vajdzētu likt elektro transfarmotora būdas kā ofisā lai sež un pilda savus pienākumus, tad gribētu redzēt kada būs viņu veselība pēc pāris gadiem.

Uldis
Guest
Uldis

Bija jūras kuģi, kuru dzenskrūves darbojās elektriski, ko darbināja ģeneratori, kurus darbināja ļoti neefektīvi dīzeļa dzinēji. Darba vieta atradās ģeneratora tiešā tuvumā, kajīte- tāpat ! Kāda runa te par veselību! Labi, ka dzīvs ! (kādu laiku).

Citi šobrīd lasa: