Biežākie iemesli autovadītāju negadījumiem ar velosipēdu (infografikas)


Biežākie iemesli autovadītāju negadījumiem ar velosipēdu (infografikas)

Vairumā gadījumu bīstamas situācijas uz ceļa rada satiksmes dalībnieku savstarpējā nesaprašanās vai ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Gandrīz puse (45 %) velosipēdistu, skaidrojot bīstamo situāciju rašanās iemeslus, to saista ar pašu neuzmanību vai pārkāpumiem, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešā daļa velosipēdistu (28 %) atzīst, ka bīstamu situāciju izraisījusi pašu neuzmanība un nekoncentrēšanās uz ceļu. Desmitā daļa (11 %) velosipēdistu brauciena laikā ir lietojuši mobilo tālruni, un tikpat daudzi velobraucēji nav aprīkojuši velosipēdu ar lukturiem vai atstarotājiem braukšanai diennakts tumšajā laikā. 6 % velosipēdu vadītāju atzīstas, ka ir pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā radusies avārijas situācija.

Velosipēdisti kā savus biežāk pieļautos noteikumu pārkāpumus norāda pagrieziena nerādīšanu  (67 %), strauju uzgriešanos uz gājēju pārejām (47 %), lukturu vai atstarotāju nelietošanu tumsā (42 %), braukšanu pa brauktuvi vietās, kur blakus ir velojoslas vai veloceļš (41 %), kā arī aklās zonas principu neievērošanu (37 %).

Kā otru izplatītāko bīstamu situāciju cēloni velobraucēji min autobraucēju neuzmanību. Visbiežāk kritiskas situācijas izraisa apdzīšanas manevrs, neievērojot drošu intervālu (77 %) un situācijas, kad autovadītājs nepalaiž velosipēdistus vietās, kur velobraucējiem ir priekšroka (74 %). 65 % velosipēdistu ir bijusi situācija, ka autovadītāji viņiem aizšķērsojuši ceļu, veicot pagrieziena manevru un neparādot pagrieziena signālu. Tikpat liels skaits (65 %) velosipēdistu saskārušies ar autovadītājiem, kuri brauc vai apstājas uz velosipēdiem paredzētās ceļa infrastruktūras (velojoslām, veloceliņiem).

“Pārvietošanos ar velosipēdu vasaras sezonā cilvēki izmanto gan ikdienā, gan atpūtā, tāpēc aicinām ikvienu atsvaidzināt ceļu satiksmes noteikumu zināšanas, kā arī respektēt citam citu ceļu satiksmes telpā. Būtiski arī pārliecināties, ka uz ceļa mūs redz, ļaut citiem saprast mūsu nodomus, veicot manevrus, kā arī prognozēt citu satiksmes dalībnieku iespējamo rīcību,” aicina CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.

Lai veicinātu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, CSDD īsteno sociālo kampaņu “Brauc ar galvu”. Kampaņā tiek uzrunāti gan velosipēdisti, gan autovadītāji, aicinot satiksmes dalībniekus uz savstarpēju cieņu. “Brauc ar galvu” tiek aktualizēti gan rakstītie, gan nerakstītie ceļu satiksmes noteikumi, kā arī piedāvāti ieteikumi, kā pēc iespējas drošāk pārvietoties ar velosipēdu pilsētvidē un ārpus tās. Informatīvie un izglītojošie kampaņas materiāli pieejami vietnē www.braucargalvu.lv.

Satiksmes drošības sociālo kampaņu “Brauc ar galvu” organizē CSDD sadarbībā ar Apvienību “Pilsēta cilvēkiem”, Valsts policiju, RP SIA “Rīgas satiksme”, apdrošināšanas sabiedrību “ERGO” un vadošo degvielas mazumtirgotāju “Circle K”.

* CSDD veiktā tiešsaistes (CAWI metode) aptauja sadarbībā ar “Norstat Latvija”. Aptaujāts 1001 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem laika periodā no 07.05.2021. līdz 11.05.2021.

Avots: csdd.lv

1
Izsaki savas domas...

avatar
1
0
0
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
1
D
Newest Oldest Most Voted
D
Guest
D

“41% brauc pa brauktuvi, kad blakus ir velocels.” Kaut kaa padaudz, nemot cik daudz vietaas vispaar ir “velocels” (nejaukt ar gaajeeju/velo apvienoto suudu, kur NAV obligaata prasiiba braukt).

Citi šobrīd lasa: