Autovadītāju ievērībai: rudenī meža dzīvnieki biežāk izskrien uz ceļa


Autovadītāju ievērībai: rudenī meža dzīvnieki biežāk izskrien uz ceļa

Rudenī dzīvnieku skaits savvaļā sasniedz maksimumu, tāpēc autovadītājiem īpaši krēslas stundās, kad redzamība pasliktinās, ir jāpārvietojas īpaši uzmanīgi. Patlaban arī aļņiem un staltbriežiem sācies riesta laiks, savukārt mazākie meža dzīvnieki meklē barību un biežāk uzturas ceļu tuvumā, tāpēc autovadītājiem jābūt vērīgiem arī dienas laikā.

Redzamība pasliktinās

“Pirmie rudens mēneši ir tas laiks, kad cilvēkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, gan vadot automašīnu, gan pastaigājoties mežā. Tagad aļņiem un staltbriežiem ir sācies riesta laiks. Viņi daudz pārvietojas un viņu domas ir aizņemtas ar citām lietām, tāpēc nepievērš uzmanību transporta līdzekļiem uz ceļa un arī cilvēkiem.

Riesta laikā meža dzīvnieki pār ceļu var pārvietoties ne tikai krēslas stundās, bet arī no rītiem un pa dienu,” skaidro Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.

Viņš norāda, ka parasti vietās, kur ceļu bieži šķērso meža dzīvnieki, ir izvietotas attiecīgas ceļazīmes, bet autovadītāji tās mēdz neievērot. Dzīvnieki mēdz uzturēties vietās, kur pļavas un tīrumi robežojas ar meža masīvu vai arī vienā pusē ir mežs, bet otrā pusē apstrādāts lauks, piemēram, ar kukurūzu. Dzīvnieki dodas pāri ceļam, lai barotos šajā laukā. Autovadītājiem ir jābūt uzmanīgiem arī mežainos apvidos un ceļa posmos ar nelielu attālumu starp ceļa nomali un kokiem vai krūmiem. Valsts meža dienesta dati arī liecina, ka biežāk sadursmes ar dzīvniekiem notiek vietās, kur upe ir vistuvāk ceļam.

“Tomēr ne tikai lielie meža dzīvnieki mēdz izskriet uz ceļa, rudenī arī mazie dzīvnieki kļūst aktīvi un viņiem patīk uzturēties ceļu tuvumā. Lapsas un jenotsuņus pievilina, piemēram, jau notriektie un vēl nesavāktie dzīvnieki, kas kļūst par viņu barību. Arī ceļmalā augošās ābeles rudenī piesaista dzīvniekus,” stāsta J. Baumanis. Viņš arī piebilst, ka galvenie iemesli, kāpēc rudenī ir grūtāk pamanīt dzīvniekus ceļmalās, ir tas, ka dienas kļūst īsākas, krēslā redzamība pasliktinās, bet visbiežāk tieši tas ir laiks, kad dzīvnieki pārvietojas pāri ceļam. Rudenī arī biežāk līst. Līdzko uzsnieg sniegs, redzamība uzlabojas.”

Kā rīkoties

“Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai nu veikt drošu apdzīšanas manevru,” stāsta Drošas Braukšanas Skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks.

No tiem dzīvniekiem, kas ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē. Savukārt no tiem dzīvniekiem, kas augstāki par motora pārsegu un pie trieciena var trāpīt priekšējā stiklā, ir jāmēģina izvairīties.

Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks

Arī J. Baumanis norāda, ka gadījumā, ja autovadītājs ceļmalā vai uz ceļa ir pamanījis meža dzīvnieku, ir jāsamazina ātrums, bet nedrīkst veikt straujus manevrus. “Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt pīpināt vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas, bet, kā jau minēju, nekādā gadījumā nedrīkst veikt straujas kustības,” brīdina J. Baumanis. Viņš arī uzsver – ja tas ir neliels meža dzīvnieks, tad stūre ir jātur taisni un jāsamazina ātrums, pat ja notiks sadursme, tad iznākums būs tikai notriekts bebrs, bet cilvēki paliks neskarti. Ir bijuši gadījumi, kad autovadītājs, vēloties izvairīties no sadursmes un paglābt dzīvnieku, veic straujus manevrus un beigu beigās iebrauc grāvī.

Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens!

Ja noticis negadījums

Ja tomēr ir noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie, un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija, zvanot pa tālruni 110. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu, norāda Valsts policija.

Savukārt, ja negadījumā nav cietuši cilvēki un transportlīdzeklim nav radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevarētu turpināt ceļu, par notikušo ir jāinformē Valsts meža dienests. Tomēr Valsts policijas pārstāve Līna Kaļķe norāda: “Ja nav cietušo un pats transportlīdzeklis var turpināt ceļu, tad pietiek ar to, ka informē Valsts meža dienestu. Tomēr, ja cilvēks pēc tam grib saņemt no apdrošinātāja kādu atlīdzību, tad ir jāzvana policijai jebkurā gadījumā. Tāpēc mēs vienmēr iesakām primāri zvanīt policijai, kas tālāk nodod informāciju arī Valsts meža dienestam.

Redzot notriektu dzīvnieku uz autoceļa, ir jāzvana uz vienotās ārkārtas palīdzības izsaukuma telefonu 112. Notriektie meža dzīvnieki ir jānovāc Valsts meža dienestam, bet mājdzīvnieki –  to īpašniekiem. Bezīpašnieka dzīvniekus novāc pašvaldība. Ja VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) rīcībā nonāk informācija par dzīvnieku, kas notriekts uz valsts autoceļa, lai novērstu bīstamas situācijas un nodrošinātu autoceļa tīrību, par to tiek informēti ceļa uzturētāji (patlaban VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU)) un tiem jāorganizē beigtā dzīvnieka novākšanu vienas diennakts laikā.

Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve un par to draud sods. Jāatceras, ka dzīvnieki var būt arī slimi.

Dzīvnieku žogi

Dzīvnieku žogi gar Latvijas valsts ceļiem ir izbūvēti tikai atsevišķās vietās, kopumā 33,05 km garumā. Tie atrodas uz Tallinas šosejas (A1) posmā no pagrieziena uz Saulkrastiem līdz pagriezienam uz Zvejniekciemu, Bauskas šosejas (A7) sešu kilometru garā posmā pie Dzērumiem un autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) desmit posmos kopumā 19,2 km garumā. Uz topošā Ķekavas apvedceļa dzīvnieku žogu izbūve plānota kopumā 27,5 kilometru garumā.

“Mazākas nozīmes ceļu posmos žogi netiek paredzēti, jo autoceļš ar daudziem pieslēgumiem un krustojumiem nav piemērots dzīvnieku žogu izbūvēšanai. Ja dzīvnieks pieslēguma vietā iznāk uz ceļa, žogs no efekta pārvēršas par defektu, neļaujot dzīvniekam tikt atpakaļ mežā.

VSIA Latvijas Valsts ceļi Būvniecības pārvaldes vadītājs Gints Alberiņš

Pieslēgumu vietas ir jāaprīko ar vārtiem, un cilvēkiem tie vienmēr rūpīgi jāaizver, to ir grūti panākt. Arī žoga bojājumu vietās dzīvnieki tiek uz ceļa, tāpēc žogus ir rūpīgi jāuztur. Žogus bojā krītoši koki, riestojoši aļņi un arī cilvēki. Žogu izbūve un uzturēšana ir dārga un uz vairākuma Latvijas ceļu neefektīva. Lai autobraucēji varētu dzīvniekus savlaicīgi pamanīt, ceļa nodalījuma josla ir regulāri jāatbrīvo no krūmiem, kokiem, kā arī jāpļauj,” skaidro VSIA Latvijas Valsts ceļi Būvniecības pārvaldes vadītājs Gints Alberiņš.

Zāles pļaušana ceļa nodalījuma joslā notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. Uzturēšanas darbi tiek veikti atbilstoši autoceļu klasēm, visi valsts autoceļi ir sadalīti uzturēšanas klasēs. Noteikumu 52. punkts nosaka, ka A un B klases autoceļu vai to posmu nomalēs vai tiem piegulošās nogāzēs 1-1,5 m platumā, kā arī sadalošajās joslās, kas šaurākas par 12 m, zāli veģetācijas periodā pļauj vienu reizi, tāpat krūmus nodalījuma joslā cērt reizi gadā. 

MK noteikumu izvirzītās minimālās prasības nenodrošina pietiekamu ceļu nodalījumu joslu atbrīvošanu no apauguma. Atkarībā no situācijas un pieejamā finansējuma zāles pļaušana un krūmu ciršana tiek veikta biežāk, lielākā apjomā, tāpat reizi gadā – arī uz C un D klases autoceļiem. Tomēr, ņemot vērā finansējuma trūkumu valsts autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem, šie darbi tiek veikti nepietiekamā apjomā. 

Brīdinošās ierīces

Šogad turpināsies projekts, kurā atsevišķi autoceļu posmi valsts ceļu tīklā ir aprīkoti ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm, kas varētu palīdzēt novērst potenciālos CSNg, kuros iesaistīti meža dzīvnieki. Ceļa signālstabiņiem ir piestiprinātas ierīces – meža dzīvnieku brīdinātāji. Diennakts tumšajā laikā, automašīnai tuvojoties, no ieslēgtām gaismām aktivizējas ierīces, kas pievērš dzīvnieku uzmanību ar vizuāli akustiskiem signāliem, kā rezultātā, tuvojoties transportlīdzeklim, dzīvnieki kavējas šķērsot autoceļu.

Ierīču uzdevums ir pievērst dzīvnieku uzmanību tuvojošiem transportlīdzekļiem, liekot dzīvniekiem ar laiku sasaistīt skaņas un gaismas signālu ar briesmām – automašīnu, tādējādi aizkavējot to došanos pāri autoceļam.

Šādas ierīces izvietotas uz Ventspils šosejas (A10) posmā no Ķemeru meža līdz Ozolpilij (49,0.–57,3. km), kur bija salīdzinoši liels negadījumu ar meža dzīvniekiem skaits. Tāpat arī uz Rīgas apvedceļa (A5) posmos pie Ķekavas apļa un pie pārvada pār Jelgavas šoseju, uz Jelgavas šosejas (A8) posmos aiz Elejas un pie pagrieziena uz Vircavu u.c. Kopumā uz valsts autoceļiem posmos 34,2 kilometru kopgarumā ir 1275 šādas ierīces.

Lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu par ierīču efektivitāti, nepieciešami vismaz divi gadi, tāpēc šobrīd par uzstādīto ierīču efektivitāti ir pāragri spriest. Vienīgais posms, kur ierīces darbojas jau divus gadus, ir Ventspils šoseja (A10) no Ķemeru meža līdz Ozolpilij. Diemžēl statistika rāda, ka šajā posmā nav panākta sadursmju mazināšanās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Labāka situācija ir posmos, kur iekārtas ir uzstādītas 2020. gadā. Šajos posmos 2020. gadā nav bijuši negadījumi ar dzīvniekiem.

Avots: lvceli.lv
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Citi šobrīd lasa: