Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par ielu uzturēšanu Rīgā ziemas apstākļos


Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par ielu uzturēšanu Rīgā ziemas apstākļos

SNIEGA TĪRĪŠANA

Kādā secībā Rīgā tiek tīrītas un kaisītas ielas?

Rīgā ir 39 tilti un pārvadi, 352 1. klases ielas, 153 2. klases ielas un 1277 3. klases ielas, kā arī 1454 sabiedriskā transporta pieturvietas, kuru uzturēšanu nodrošina Satiksmes departaments.

Sniega tīrīšanas un kaisīšanas darbus veic 34 ielu un 16 veloinfrastruktūras tīrāmās un kaisāmās mašīnas.

Sarakstus ar ielu sadalījumiem kategorijās meklē šajā saitē.

Cik ilgā laikā brauktuves tiek attīrītas no sniega?

Brauktuves attīrīšanas ilgums ir atkarīgs no konkrētās ielas kategorijas.

  • Tilti un pārvadi, 1. klases ielas un veloinfrastruktūra no sniega pilnībā jāattīra 3 stundu laikā pēc snigšanas beigām.
  • 2. klases ielas no sniega pilnībā jāattīra 4 stundu laikā pēc snigšanas beigām.
  • Sniega tīrīšanas ilgums mazajās jeb rajona nozīmes ielās nav normēts, pārsvarā tas tiek darīts pēc nepieciešamības un atkarībā no sniega apjoma, tomēr šogad Satiksmes departaments iespēju robežās pastiprināti veic arī mazo ielu tīrīšanu.

Kādas ir ielu uzturēšanas prasības ziemā?

Ielu uzturēšanas prasības ir atkarīgas no konkrētās ielas klases un laikapstākļiem. Plašāk ziemas uzturēšanas prasības dažādām ielu klasēm ir attēlotas tabulā.*

  • Rīgas domes 2012.gada 31.janvāra iekšējiem noteikumiem Nr.13

Kāpēc Satiksmes departaments netīra ietves?

Šī brīža regulējums paredz, ka ietvju tīrīšanu un kaisīšanu veic nekustamā īpašuma apsaimniekotāji. Līdz ar to pašlaik ietvju tīrīšanas process ir ļoti fragmentēts. Tas nozīmē, ka vienas ietves garumā var atšķirties tīrīšanas darbu kvalitāte. Tādēļ Satiksmes departaments apsver iespēju nākamā gada ziemas sezonā eksperimentālā kārtā veikt ietvju tīrīšanu kādā Rīgas ielā vai kvartālā. Tas ļaus noskaidrot, vai un cik ilgā laikā būtu iespējams pāriet uz centralizētu ietvju tīrīšanu, kā arī kāds būtu tam nepieciešamo resursu un normatīvo izmaiņu apjoms.

Kādas ir sniega tīrīšanas un brauktuvju apstrādes izmaksas?

Šobrīd viena sniega tīrīšanas un brauktuves apstrādes reize izmaksā 32 350 eiro, bet intensīvas snigšanas laikā – 113 350 eiro (3-4 tīrīšanas reizes).

Kādēļ sniega tīrīšanas mašīnas snigšanās laikā reizēm brauc ar paceltu lāpstu?

Ielu uzturēšanas darbs ir koordinēts process, īpaši ziemā – katrai sniega tīrīšanas mašīnai ir savs noteiktais maršruts, kurā tā veic uzdotos darbus.

Sniegotos laikapstākļos ziemas tehnika ar paceltām lāpstām dodas uz savu maršrutu, lai veiktu ielu tīrīšanu un kaisīšanu vai arī uz bāzi, lai papildinātu kaisāmā pretslīdes materiāla krājumus.

BRAUKTUVJU APSTRĀDE AR PRETSLĪDES MATERIĀLIEM

Kāpēc Rīgā kā pretslīdes materiāls tiek izmantota sāls?

Vismaz pagaidām tehniskā sāls jeb nātrija hlorīds ir TOP1 reaģents pasaulē, kas joprojām ir ekonomiski izdevīgākais un Latvijas klimatiskajos apstākļos iedarbīgākais pretslīdes materiāls. Tas tiek izmantots arī Skandināvijas valstīs, Vācijā, Ziemeļamerikā, Japānā un citviet pasaulē.

Lai arī ekonomisks un iedarbīgs, galvenie sāls trūkumi ir apavu un dzīvnieku ķepu bojāšana, metāla un betona korozijas veicināšana, kā arī negatīva ietekme uz kokiem un stādiem.

Kādas ir citas pretslīdes materiālu alternatīvas?

Jāņem vērā, ka absolūti nekaitīgu pretapledojuma materiālu nav.

Kā alternatīvas sāls izmantošanai ielu kaisīšanai ir organiskie materiāli – acetāti, formiāti un spirti, kā arī abrazīvie materiāli – smilts, akmens un koka šķelda.

No organiskajiem materiāliem vistuvākās alternatīvas sālim ir kalcija magnija acetāts (CMA) un nātrija formiāts (NaFo). Vienlaikus to pastāvīga izmantošana ir attiecīgi 8-12 un 9-14 reizes dārgāka nekā sālim.

No neorganiskajām vielām Rīgā tiek izmantots arī kalcija hlorīds (CaCl2), kas labāk darbojas zemas temperatūras apstākļos, proti, līdz -20o C. Pastiprināta sala laikā tas tiek pievienots sālim, lai nodrošinātu labāku pretslīdamības iedarbību, īpaši uz tiltiem un pārvadiem. Tomēr jāņem vērā, ka arī CaClir sālim līdzīgi blakusefekti, bet tā izmaksas ir vidēji 5-9 reizes lielākas nekā sālim.

Abrazīvo materiālu (smilts, koka šķelda, akmens materiāli) pretslīdes iedarbība uz brauktuvēm ir mazāka nekā sālim, turklāt jāņem vērā, ka to intensīva pielietošana aizsprosto pilsētas drenāžas sistēmu un būtu jāparedz resursi arī brauktuvju un veloinfrastruktūras attīrīšanai no minēto pretslīdes materiālu pārpalikumiem.

Kā tiek salīdzināti dažādi pretslīdes materiāli?

Pamatā dažādu pretslīdes materiālu salīdzināšanas kritēriji ir sekojoši:

  • aktuālā kausēšanas spēja – ledus masa, ko spēj kausēt reaģenta vienība pie zināmas temperatūras (Latvijai aktuāli pie –50C, jo pie tās un augstākās gaisa temperatūras statistiski visbiežāk veidojas ceļu apledojums);
  • darba temperatūras diapazons – zemākā praktiskās pielietošanas temperatūra, ņemot vērā turpmāko vielas atšķaidīšanu uz seguma (līdz –200C ekstremālajās situācijās Latvijā);
  • aktīvās iedarbības laiks – periods, kamēr reaģents atrodas uz ceļa un nav pilnīgs tā darbspējīgas koncentrācijas zudums (ieteicams ne mazāks par 2 stundām).
  • ekoloģiskā slodze un korozīva iedarbība;
  • izmaksas.

Kā tiek kontrolēts kaisītā sāls daudzums?

Sāls kaisīšanas apjoms tiek iestatīts manuāli, un tā apjomu ietekmē laikapstākļi. Ja uz ielām veidojas ledus, brauktuvju kaisīšanai izmantotās sāls daudzums sasniedz 10 gramus uz vienu kvadrātmetru. Sniega laikā sāls daudzums tiek palielināts līdz 20-30 gramiem uz vienu kvadrātmetru brauktuves, bet puteņa laikā – līdz 40 gramiem.

Lai iespēju robežās samazinātu kaisītā sāls apjomu, sadarbībā ar Mājokļu un vides departamentu ir izstrādātas vadlīnijas sāls lietošanas mazināšanai.

Vai par laikā neizpildītiem vai nekvalitatīvi veiktiem ziemas uzturēšanas darbiem izpildītājiem tiek piemēroti sodi?

Satiksmes departaments seko līdzi līguma prasību izpildei. Šogad par līgumsaistību nepilnīgu vai nekvalitatīvu izpildi ziemas uzturēšanas darbu veicējiem ir piešķirti 32 līgumsodi.

SNIEGA IZVEŠANA

Cik daudz sniega šogad ir izvests?

18. februārī izvestā sniega daudzums bija 19 554 m3 . Primāri sniega izvešana tiek organizēta no sabiedriskā transporta pieturvietām, kur sniegs apgrūtina iekāpšanu vai izkāpšanu no transporta. Tāpat sniegs tiek izvests no vietām, kur sniega daudzums apgrūtina redzamību (īpaši krustojumos) un samazina satiksmes drošību. Ārpus Covid-19 apstākļos pastiprināta sniegs tiek izvests arī no Vecrīgas teritorijas.

Vai ir paredzēts izvest sniegu arī no apkaimju teritorijām?

Jāņem vērā, ka sniega izvešana ir dārgs pakalpojums. Šogad līdz 18. februārim 19 554m3 sniega izvešana ir izmaksājusi 213 550 eiro. Tādēļ, ņemot vērā pieejamo resursu apjomu, Satiksmes departaments ļoti rūpīgi izvērtē katru sniega izvešanas nepieciešamību.

Kur ziņot par nenotīrītām ielām, ietvēm un ēku jumtiem?

Par ielām iedzīvotāji ir aicināti zvanīt uz Satiksmes vadības centra bezmaksas diennakts informatīvo tālruni: 80003600 vai rakstīt uz rdsvc@riga.lv.

Par nenotīrītām ietvēm vai jumtiem:

Administratīvajai inspekcijai – 67013558; 67026626 vai rdai@riga.lv (darba laikā);

Pašvaldības policijai – 110 vai izmantojot mobilo lietotni (jebkurā laikā).

Avots: rdsd.lv

Izsaki savas domas...

avatar
Citi šobrīd lasa: